Foto: Latgales Tūrisma asociācijas arhīvs
Viens no lielākajiem Latgales amatniecības lepnumiem viennozīmīgi ir keramika. Teju katrā saimniecībā atradīsies kāds māla pods, ko darināja latgaļu keramiķi. Taču vēsturiskajā novadā joprojām ir saglabājušās arī citas amatniecības prasmes, piemēram, stikla pūšana un aušana. Ir nākušās klāt arī jaunas tradīcijas – tiek gatavoti pat smalkie makarūni, kuru recepte nāk no Francijas.

Līvānu stikla pūšanas darbnīca

Gandrīz pašā Līvānu centrā ir atdzimusi vairāk nekā 100 gadus senā stikla pūšanas tradīcija. Līvānu stikla un amatniecības centrs piedāvā gan iepazīt aizraujošo stikla tapšanas procesu, gan izzināt lielākos amata noslēpumus. "Stikla pūšanas darbnīca Līvānos – vienīgā publiski pieejamā stikla pūšanas darbnīca Latvijā. Tajā darbojas vienīgais ikdienā praktizējošais stikla pūtējs Latvijā," tā raksta Latgales reģiona Tūrisma asociācija.

Foto: Latgales Tūrisma asociācijas arhīvs

Līvānu stikla un amatniecības centrā var apskatīt arī pastāvīgo ekspozīciju, kas veltīta stikla fabrikas vēsturei. Kā arī ekspozīciju "Amatnieki Latgalē 19. – 20. gs.", kura iepazīstina ar daudzveidīgo Latgales amatniecības vēsturi, informē Līvānu Tūrisma informācijas centrs (TIC).


Stikla pūšanas darbnīcu var apskatīt gan grupās, gan individuāli. Apmeklējuma cena vienam cilvēkam ir 3 eiro.

Podnieku darbnīca "Cukrasāta"

12 kilometru attālumā no Rēzeknes atrodas neliels ciems Bekši, kur var iepazīt tradicionālo Latgales amatu – keramiku. Darbnīca "Cukrasāta" glabā senās podnieku amata tradīcijas, kuras piedāvā iepazīt arī saviem viesiem.

Laikus piesakot ekskursiju, "Cukrasātā" var izzināt, kā top svēpētā keramika, kā arī apskatīt skrupulozo trauku izgatavošanas procesu. Savukārt no maija līdz septembrim var aplūkot tradicionālo cepļa kurināšanu, kā arī cepļa atvēršanu, vēsta Latgales reģiona Tūrisma asociācija.

Foto: Amanda Anusāne

Ciemojoties podnieku darbnīcā, var ne tikai iepazīt tradicionālo amatniecību, bet arī baudīt teiksmaino un vienlaikus kluso Latgales dabu.

Mājas kārumi "Cukurella"

Dricānu pagasta "Lēpēs" ir izveidota neliela saldumu paradīze, kur ražo ābolu biezeņa zefīrus, pastilas makarūnus, bezē cepumus, eklērus un popkūciņas, savukārt vasaras sezonā tiek gatavots mājas saldējumu, ko var arī degustēt.

Foto: Latgales Tūrisma asociācijas arhīvs

"Cukurella" uzņem viesus tikai no maija līdz septembrim, tāpēc tagad ir īstais laiks doties baudīt mājas kārumus, dabu un Latgales viesmīlību. Piedāvājumā ir gan saldumu un mājas saldējuma degustācijas, gan radošās darbnīcas. Ja ir lielāka luste, tad var arī rīkot svinības. Tikai visu laikus jārezervē.

Foto: Latgales Tūrisma asociācijas arhīvs

Latgales tradicionālās kultūras centrs "Latgaļu sāta"


Dekšāres pagastā esošie "Madžuļi" piedāvā apskatīt 20. gadsimta 20. gados būvēto ēku, kur saglabājies autentisks interjers. Apskatāmas ir arī rekonstruētas celtnes, kādas latgaļu apdzīvotajā teritorijā tika būvētas bronzas laikmetā.
Foto: Latgales Tūrisma asociācijas arhīvs

"Latgaļu sātā" joprojām glabājas arī latgaļu mūzikas instrumentu un rotu kolekcija, raksta Latgales reģiona Tūrisma asociācija. Laikus piesakoties, "Latgaļu sātā" var apgūt senos amatus un prasmes – koklēšanu, aušanu, keramiku, puzuru gatavošanu un latgaliešu valodu.

Foto: Latgales Tūrisma asociācijas arhīvs

Aušanas darbnīca "Indra"


Krāslavas novada Indras ciemā var iepazīt senās aušanas tradīcijas. "Aušanas darbnīcas "Indra" meistares ir saglabājušas senu Latgales novadam raksturīgu segu aušanas tradīciju – laseitos koldrys, šņūrūs austī deči," tā raksta Krāslavas novada TIC. Te veiklu meistaru rokās no jauna atdzimst senā aušanas māksla.

Pie aušanas meistarēm var ne tikai apskatīt jau gatavus tekstilizstrādājumus, bet arī pašam izmēģināt savus spēkus šajā senajā arodā. Regulāri tiek rīkotas aušanas meistarklases, kā arī ogu ievārījumu degustācija, kuru gan jāpiesaka laicīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!