Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas atrodas Vecrīgā tieši blakus Doma baznīcai, ir viens no vecākajiem muzejiem Eiropā. Šobrīd tas atrodas kritiskā stāvoklī. Tam ir caurs jumts, brūkoši griesti, ūdens apgāde jālabo katru otro dienu, bet Kultūras ministrijai trūkst naudas, lai muzeju uzturētu, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga". Savukārt Finanšu ministrija atteikusi palīdzību kritiskā stāvoklī esošā muzeja glābšanai.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs pirms gada nosvinēja 250 gadu jubileju. Šis ir ne tikai vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, bet trešais no vecākajiem Eiropā. Muzeja krājumos glabājas vairāk nekā pusmiljons eksponātu. Daudzi ar unikālu vērtību. Pirms četriem gadiem vienai ēkai atjaunota fasāde, bet pēdējie nozīmīgie remontdarbi muzejā notikuši no 1988. līdz 1989. gadam, ziņoja raidījums.
Jumta dakstiņi ir ar pamatīgiem caurumiem, tas izskatās kā siets. Lietus laikā ūdens tiek arī iekšā bēniņos un tālāk sūcas stāvu pārsedzē. Caurumu dēļ mitrums gan arī ātrāk izžūstot. Bēniņu grīda piebērta ar būvgružiem, kas lieki noslogo ēkas konstrukcijas, bet siltumizolācijas tam nav, situāciju raksturo raidījums.
Vienā no augšējā stāva arhīva telpām iesēdušies griesti, tas noticis, jo deformējušās jumta koka konstrukcijas bēniņos. Pirms gada Rīgas domes komisija apsekoja muzeju. Secinājuši, ka viena no muzeja iekšpagalma fasādēm esot tik sliktā stāvoklī, ka tā nokļuvusi vidi degradējošu objektu sarakstā, tāpēc šogad Rīgas pašvaldībai jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis - 42 tūkstoši eiro. Galvenā muzeja vērtība - krājumi vairumā glabājas tam neatbilstošās telpās. Ar sliktu padomju gados veidotu vai nekādu ventilāciju. Daudzviet starp simtgadīgu izrakteņu plauktiem iespiestas arī darbinieku darba vietas. Kas ir pret jebkādiem glabātavu standartiem. Daži eksponāti glabājas ledusskapjos, kas arī nav piemērots veids, bet citu aukstuma vitrīnu neesot.
Kā atzīmē raidījums, muzeja ēkas stāvoklis un nolietojums jau ir sasniedzis ap 40%, kas apzīmējams ar vārdu neapmierinošs. Kultūras ministrija turpmākiem trīs gadiem prasījusi naudu gan muzeja remontam - kopā ap gandrīz 3 miljoniem eiro, gan arī naudu, kas ļautu noslēgt nomas līgumu. Tam gadā būtu vajadzīgi vēl 394 200 eiro. Bet Finanšu ministrijas atbilde bijusi lakoniska - "ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, pieprasījumi netika atbalstīti".
Tikmēr kultūras ministre Agnese Logina uzsver dialoga svarīgumu: "Man tas ļoti satrauc. Tāpēc es priecājos, ka šī saruna ir sākusies, jo tas tiešām ir dramatiski. Mēs runājam par mūsu nācijas kodolu un izpratni par to, kas mēs kopumā kā tauta, kā valsts esam. Ja mēs nevaram parūpēties par saviem muzejiem, arhīviem, bibliotēkām, mums ilgtermiņā būs ļoti lielas problēmas ar savu identitāti."