Iepriekš senākās zināmās apmetnes ezeru krastos Eiropā datētas ar aptuveni 5000. gadu pirms mūsu ēras, proti, ir apmēram 7000 gadu senas. Taču pēdējos gados arheologi ar profesionālu nirēju atbalstu atklājuši vēl senākas apmetnes paliekas. Par Balkānu pērli dēvētais skaistais Orhidas ezers pirms jau 8000 gadu nodrošinājis patvērumu neolīta cilvēkiem. Ezera piekrastē netālu no Linas ciemata mūsdienu Albānijas teritorijā nirēji atklājuši pāļus, uz kuriem pirms daudziem gadu tūkstošiem slējušies namiņi. Struktūru vecums noteikts, izmantojot datēšanu ar radioaktīvo oglekli.
"Tas ir vairākus simtus gadu senāks ciemats par iepriekš senāko zināmo ezera krastos būvēto apmetni Vidusjūras un Alpu reģionā," AFP skaidro viens no šo arheoloģisko izrakumu ekspertiem, Bernes Universitātes arheoloģijas profesors Alberts Hafners. Atradums bijis pietiekami nozīmīgs, lai izrakumu vietu apmeklētu arī Albānijas premjers Edi Rama, atzīstot "šī atraduma neapstrīdamo vēsturisko un arheoloģisko nozīmību".
Apmetnē varētu būt mitinājušies no 200 līdz 500 cilvēkiem. Viens no interesantākajiem un pagaidām neizskaidrotajiem atradumiem ir nocietinājumu līnijas, kuru paliekas uzietas pavisam nesen, kaut šajā vietā arheoloģiskā izpēte veikta jau dažus gadus. Nocietinājumi bija izgatavoti no zemē iedzītiem kokiem ar uzasinātiem galiem. Hafners arī paudis izbrīnu par nocietinājumu līniju vērienu – runa ir par apmēram 100 tūkstošiem šādu pīķu. Aizsardzības būves dēļ bijis jānocērt vai vesels mežs, spriedis Hafners.
Viņu interesē ne tikai nocietinājumi, bet arī iemesli, kāpēc gan cilvēki pirms 8000 gadiem izvēlējušies būvēt ciematu tieši uz pāļiem, nevis cēluši namus tālāk no ezera krasta – šādu būvju izveide ar tā laika instrumentiem bija ļoti sarežģīts un grūts uzdevums. "Svarīgi saprast, kāpēc veikta tieši šāda izvēle."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
