Фото: DELFI

Jau šo sestdien notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Pirms zīmīgā notikuma portāls "Delfi" atskatās, kā vēlēšanas pirms četriem gadiem izvērtās deviņās republikas pilsētās – kur iedzīvotāji balsoja visnaskāk, kur bija vissīvākā konkurence par deputātu krēsliem, bet kurām partijām pietrūka pavisam nedaudz balsu, lai pārvarētu 5% barjeru.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte, kā ierasts, ir zemāka nekā Saeimas vēlēšanās un arī 2013. gads nebija izņēmums. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās 45,99% balsstiesīgo. Savukārt republikas pilsētās vēlētāju aktivitāte bija no 37,93 % Daugavpilī līdz 55,55% Rīgā.

Iepriekš profesors, kultūrpētnieks Deniss Hanovs portālam "Delfi" prognozēja, ka vēlētāju aktivitātes pārmaiņas šogad gaidāmas pašvaldībās, kurās pēdējo četru gadu laikā pasliktinājusies sociāli ekonomiskā situācija.

Vienlaikus Hanovs prognozēja, ka, salīdzinot ar 2013. gadu, šogad vēlētāju aktivitāte varētu būt lielāka. Viņš norādīja, ka ''sociālo tīklu akumulētā neapmierinātība sāk veidot jaunu politisku kultūru''. Proti, dažādas vērtību kopienas, kas līdz šim bija vāji attīstītas, piemēram, sieviešu tiesību un seksuālā minoritāšu aizstāvji, tagad nostiprinās digitālajā vidē. "Uz šo jauno fenomenu partijām nāksies mācīties adekvāti reaģēt," pauda Hanovs.

Фото: DELFI

2013. gada pašvaldību vēlēšanās par vietu Rīgas domē kandidēja 611 personas no 12 partiju sarakstiem, tādējādi uz vienu deputāta vietu kandidēja teju 11 personas.

Visvairāk balsu ieguva "Saskaņas centrs" (SC) un "Gods kalpot Rīgai" (GKR), bet kopumā domē iekļuva trīs partijas: 39 deputāti no SC un GKR apvienotā saraksta, 12 no Nacionālās apvienības (NA) "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un deviņi no "Vienotības".

Līdz ar to deviņas partijas domē neiekļuva, un vistuvāk no neiekļuvušajām partijām bija Latvijas Zaļā partija ar 3,99% vēlētāju atbalstu.

Uz pārējo republikas pilsētu fona Rīgas domē ir vismazāk pārstāvēto partiju, lai gan ievēlamo deputātu skaits visaugstākais – 60.

Rīgā nobalsoja 55,55% no vēlētājiem.

Plusiņu līderis pirms četriem gadiem Rīgā bija Nils Ušakovs (S), par kuru plusu ievilka 110 572 vēlētāju, viņam sekoja Andris Ameriks (GKR) ar 28 564 plusiem un Baiba Broka (NA) ar 21 566 plusiņiem.

Pēc vēlēšanām par Rīgas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Ušakovu.

Фото: LETA
Фото: DELFI

Pie vēlēšanu urnām 2013. gada 1. jūnijā devās 21 026 jeb 44,08% balsstiesīgo liepājnieku. Par kādu no 15 deputātu mandātiem Liepājā kopumā cīkstējās 10 saraksti ar 118 kandidātiem tajos, līdz ar to viens krēsls bija jāsadala teju astoņām personām.

5% barjeru izdevās pārvarēt vien trim partijām: trīs deputāti domē iekļuva no "Saskaņas centra" saraksta, pieci no Reformu partijas, bet septiņi no Liepājas partijas, kuras sarakstā ar pirmo numuru startēja ilggadējais Liepājas vadītājs Uldis Sesks. Tuvu iekļūšanai domē bija arī NA, kas saņēma 4,87% balsu.

Blakus Seska vārdam liepājnieki ievilka 4092 plusiņus, tomēr Reformu partijas kandidāts Jānis Vilnītis saņēma 4406 plusiņus – augstākais skaits Liepājā. Neraugoties uz to, ar 10 balsīm "par" un piecām "pret", par Liepājas pilsētas domes mēru ievēlēja Sesku. Viņš pilsētu vada jau teju 20 gadus.

Фото: LETA
2013. gada pašvaldību vēlēšanās Jūrmalas pilsētas domes deputātu vietas bija visiekārotākās Latvijā – 261 kandidāts no 16 sarakstiem cerēja ieņemt kādu no 15 bagātās pašvaldības krēsliem.

Visvairāk balsu ieguva Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet kopumā pilsētas domē iekļuva piecas partijas: septiņi deputāti no ZZS, trīs no "Saskaņas centra" (SC), divi no "Vienotības", divi no "Tev, Jūrmalai!" un viens no Nacionālās apvienības.

No deviņām republikas pilsētām iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā bijusi augstākā vēlēšanu aktivitāte (49,8%) uzreiz aiz Rīgas, kur nobalsoja 55,55% no vēlētājiem.

Visvairāk plusiņus 2013. gadā saņēma Gatis Truksnis (ZZS) – 4973, viņam sekoja Larisa Loskutova (SC) ar 1255 plusiem.

Pirmajā sēdē par Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlēja Truksni, kurš neilgi pirms 2013. gada vēlēšanām tika no amata atstādināts. Līdzīgs liktenis Truksni piemeklējis arī šajā sasaukumā – pērn oktobrī dome viņu atbrīvoja no amata, tomēr jau novembrī Truksnis no jauna tika ievēlēts mēra amatā. Šā gada janvārī viņš paziņoja par atkāpšanos no amata un par pilsētas domes priekšsēdētāju kļuva Rita Sproģe (ZZS).

Jūrmalas pilsētas domē 2013. gadā netika partija "Jūrmala-mūsu mājas", no kuras startēja skandalozais kādreizējais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics. Munkevica partijai pietrūka mazāk nekā puse no procentpunkta, lai tiktu domē.

Фото: LETA

Balsot iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās devās 11 915 jeb 47,47% rēzekniešu. Viņi varēja izvēlēties no 11 sarakstiem, kas kopumā piedāvāja 155 deputātu kandidātu plašu loku. 13 pieejamie deputātu mandāti nozīmēja, ka vienu krēslu bija noskatījuši 12 cilvēki.

Teju pusi (48,34%) no visām balsīm ieguva "Saskaņas centrs" (SC), tādējādi nodrošinot sev astoņas vietas domē. Divas vietas ieguva saraksts, kuru veidoja Latgales partija, Nacionālā apvienība, Reformu partija, Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība. Pa vienam deputātu krēslam ieguva arī partija "Vienoti Latvijai", "Vienota Rēzekne" un politiskā partija "Alternative".

Visvairāk plusiņus saņēma SC pirmais numurs Aleksandrs Bartaševičs – 3685. Nevienam citam kandidātam neizdevās iegūt vairāk par 1000 plusiņiem.

Bartaševiču pēc vēlēšanām izraudzīja par Rēzeknes mēru. Viņš pilsētu vada jau kopš 2009. gada. "Nav pamata mainīt līderus, jo nav kauns stāstīt par mūsu izdarīto Rēzeknē, ir ar ko lepoties. Rēzeknes iedzīvotāji sāk skatīties pavisam citām acīm uz savu pilsētu – pilsētai ir nākotne. Jā, pilsētā ir bezdarbs, bet mēs zinām, kā cīnīties – ar darbavietu radīšanu, kur palīgā nāks struktūrfondu nauda," portālam "Delfi" sacīja Bartaševičs.

Фото: DELFI
Фото: LETA

2013. gada pašvaldību vēlēšanās uz Daugavpils pilsētas domi kandidēja 182 kandidāti no 11 sarakstiem, uz vienu deputātu krēslu kandidēja 12 cilvēki.

Pirms četriem gadiem Daugavpils domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "Saskaņas centrs" (SC), bet kopumā domē iekļuva septiņas partijas: četri deputāti no SC, četri deputāti no Latgales partijas, divi no politiskās organizācijas "Attīstības partija", divi no "Alternative", viens no "Daugavpils atdzimšana", viens no "Sociālā Taisnīguma partijas" un "Tautas kontroles" apvienotā saraksta un viens no "Daugavpils – mana pilsēta".

No deviņām republikas pilsētām iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī konstatēta zemākā vēlēšanu aktivitāte. Daugavpilī nobalsoja vien 37,93% no vēlētājiem.

Visvairāk plusiņu saņēma Dmitrijs Rodionovs (SC) – 2578 un Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) – 3945.

Neilgi pēc vēlēšanām par Daugavpils domes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Lāčplēsis.

Lai tiktu domē, vien nieka 0,01% atbalsts no vēlētajiem pietrūka Reformu partijas un "Mūsu partijas" apvienotajam sarakstam. Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai pietrūka nepilns 1%.

Фото: LETA

Pirms četriem gadiem uz Jēkabpils pilsētas domi kandidēja 127 cilvēki no deviņiem sarakstiem, līdz ar to uz vienu vietu kandidēja teju 10 cilvēki.

Pēc iepriekšējām Jēkabpils pilsētas domes vēlēšanām pašvaldībā iekļuva sešas partijas: seši deputāti no Jēkabpils Reģionālās partijas, divi no Latvijas Zaļās partijas, divi no "Saskaņas centra", divi no "Vienotības", viens no Nacionālās apvienības un viens no Latvijas Zemnieku savienības. Savu balsi par kādu no partijām atdeva 42,58% no vēlētājiem.

Visvairāk plusiņu saņēma Leonīds Salcevičs (Jēkabpils Reģionālā partija) – 1226.

Pēc vēlēšanām Jēkabpils domes priekšsēdētāja amatu piekto sasaukumu pēc kārtas ieņēma Salcevičs.

Tikai nepilna puse procentpunkta vēlētāju atbalsta pietrūka partijai "Vienoti Latvijai", lai tiktu domē.

Фото: LETA

Pirms četriem gadiem uz Jelgavas pilsētas domi kandidēja 137 personas no deviņiem sarakstiem. Līdz ar to uz katru deputāta vietu kandidēja deviņi cilvēki.

Pēc iepriekšējām Jelgavas pilsētas domes vēlēšanām pašvaldībā iekļuva piecas partijas: pieci deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), trīs no "Saskaņas centra", divi no "Vienotības", divi no Nacionālās apvienības un divi no "Reģionu alianses". Savu balsi par kādu no partijām atdeva 40,27% no vēlētājiem.

Vairāk nekā 1000 plusiņu saņēma Andris Rāviņš (ZZS) – 3844 un Dainis Liepiņš ("Reģionu alianse") – 1002.

Pēc vēlēšanām Jelgavas domes priekšsēdētāja amatā pirmajā domes sēdē pārliecinoši ievēlēja Rāviņu, kurš mēra amatu ieņem kopš 2001. gada.

Tikai nedaudz vairāk nekā puse procentpunkta pietrūka Reformu partijai, lai pārvarētu 5% slieksni un tiktu domē.

Любуйтесь латвийской природой и следите за культурными событиями в нашем Instagram YouTube !