Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pagājuši nedaudz vairāk nekā divi gadi, tādēļ to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējās nedēļas laikā ir piedzīvojuši dažādas nepatīkamas sajūtas, ir būtiski krities, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu 2022. gada martā – īsi pēc kara sākuma. Vienīgā sajūta, kas ir būtiski pieaugusi, salīdzinot ar 2022. gada pavasari, ir vienaldzība, secināts SIA "TNS Latvia" ("Kantar") pēc Valsts kancelejas pasūtījuma šā gada martā veiktajā aptaujā.
Vienaldzību pēdējās nedēļas laikā ir piedzīvojis katrs septītais iedzīvotājs – tas ir par 3,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā pētījumā, kad šo sajūtu bija piedzīvojuši 10% respondentu.
Pēdējās nedēļas laikā puse – 51,5% – iedzīvotāju ir piedzīvojuši bailes par savu, ģimenes, valsts nākotni. Tas ir būtisks jeb 12 procentpunktu samazinājums – no 63,5% uz 51,5%, akcentē aptaujas veicēji.
Divas piektdaļas jeb 42,4% respondentu ir piedzīvojuši neparedzamības, neziņas sajūtu, kas ir pat 19,2 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekš. Nogurumu pēdējās nedēļas laikā piedzīvojuši 42% respondentu. Šī ir jauna sajūta, kas aptaujā iekļauta tikai šogad, tāpēc nav salīdzināma ar iepriekšējo aptauju.
Bezspēcības sajūtu piedzīvojuši 39,9% respondentu, kas ir būtiski mazāk, nekā iepriekš, kad šo sajūtu bija piedzīvojuši 59,1% aptaujāto.
Trešā daļa – 34,1% – iedzīvotāju pēdējās nedēļas laikā ir piedzīvojuši riebumu, un tas ir par 17,4 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekš, kad šo sajūtu bija piedzīvojuši 51,5% respondentu. Dusmas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pēdējās nedēļas laikā piedzīvojuši 33,7%, kas ir par 12,3 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekš – šis rādītājs ir būtiski krities.
Vilšanos piedzīvojuši 33,2% respondentu, kas ir par 11 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā aptaujā. Arī šis rādītājs ir būtiski krities, norāda aptaujas rīkotāji. Skumjas pēdējās nedēļas laikā piedzīvojuši 33% respondentu, kas ir par 23,5 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekš – arī šis rādītājs ir būtiski krities.
Aptauja liecina, ka ceturtā daļa – 27,3% – iedzīvotāju pēdējās nedēļas laikā ir piedzīvojuši bailes no kodolkara – šis rādītājs samazinājies par 20,8 procentpunktiem, savukārt piektā daļa, jeb 21,1% respondentu piedzīvojuši bailes no ārvalstu karaspēka iebrukuma Latvijā – arī tas ir būtisks samazinājums, jo iepriekš šo sajūtu bija izjutuši 46% aptaujāto.
Tomēr, tāpat kā 2022. gada pavasarī, salīdzinoši biežāk šīs bailes ir piedzīvojuši gados jaunāki iedzīvotāji – 18 līdz 34 gadu vecumā, skolnieki, studenti, kā arī latvieši.
Pastāvīgu trauksmi, nespēju kontrolēt satraukumu piedzīvojuši 20% respondentu, un tas ir par 10 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekš – šis rādītājs ir būtiski krities, secināts aptaujā.
Savukārt pārsteigumu ir piedzīvojis katrs astotais iedzīvotājs – 12,2% respondentu, kas ir par 18,7 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekšējā aptaujā.
Aptaujā par īpaši atzīmējamām dienām Latvijā, Krievijas karu Ukrainā, atbalstu Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai, Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, par drošības sajūtu militāra kara draudu kontekstā, uzticēšanos informācijas avotiem, šā gada martā telefoniski tika uzklausīti/anketēti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Valsts budžetam tas izmaksāja 3110 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
