Ketlīna Folbiga cietumā pavadījusi divus gadus desmitus. Viņu tiesāja par trim slepkavībām un vienu nogalināšanu aiz neuzmanības. Visi mirušie bija Folbigas mazuļi. Pirmais dēls nomira 1989. gadā, otrais 1991. gadā. Šīm nāvēm sekoja meitas nāve 1993. gadā, un ceturtais bērns – meitene Laura – nomira 1999. gadā. Laura bija visilgāk dzīvojušais Folbigas bērns, proti, viņai bija 18 mēneši.
Tika uzskatīts, ka pirmie trīs bērni miruši no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma, bet pēc ceturtā mazuļa nāves policija sāka izmeklēšanu, jo tiesu medicīnas eksperts nespēja noteikt Lauras nāves iemeslu.
2003. gadā Folbigu tiesāja. Laikrakstu pirmās lapas toreiz "rotāja" virsraksti, ka notiesāta "Austrālijas ļaunākā sērijveida slepkava". Fizisku pierādījumu nebija, taču zvērinātie bija pārliecināti, ka viņa šos noziegumus ir izdarījusi, jo četru bērnu nāve nevarot būt sakritība. Citviet pasaulē līdzīgās lietās balstās uz pediatra Roja Mīdova prātojumu, ka "viena zīdaiņa nāve ģimenē ir traģēdija, divu – aizdomīgi, bet triju – tā ir slepkavība".
Lietā figurēja arī Folbigas dienasgrāmatas fragmenti, kas nerunāja apsūdzētajai par labu un tika interpretēti kā netieša vainas atzīšana.
Visus šos gadus notiesātā cīnījās par sevi. 2019. gadā izmeklēšanu lietā atsāka un parādījās pirmās aizdomas, ka notiesājošais spriedums ir apšaubāms. 2022. gadā sākta cita izmeklēšana, kuras laikā abām viņas meitām atklāja iepriekš nezināmu mutējošu gēnu, kas bērniem varēja būt letāls. Ģenētisks skaidrojums kalpoja par iemeslu, lai sieviete varētu sākt ceļu uz apžēlošanu. Jūnijā atvaļinātais tiesnesis Toms Batērsts atkārtoti pārbaudīja visus pierādījumus un rekomendēja atcelt sodāmību.
"Laiks, kas pagājis līdz šādam rezultātam, daudziem maksājis dārgi," pēc apžēlošanas sacīja nepamatoti notiesātā, "es cerēju un lūdzos, lai kādu dienu varētu šeit stāvēt un notīrīt savu vārdu."
Folbigas advokātu komanda tagad pieprasīs "būtisku kompensāciju" no valsts. "Es neesmu gatava nosaukt summu, taču tā būs lielāka par jebkuru iepriekš izmaksāto," medijiem teica Folbiga. Viņa arīdzan mudina visos Austrālijas štatos izveidot neatkarīgas iestādes, kas pārskatītu krimināllietas, lai izvairītos no tiesas kļūdām.
Annamarija Rabija, Austrālijas Zinātņu akadēmijas izpilddirektore, atkārtoja aicinājumus izveidot neatkarīgu pārbaudes komisiju visās valsts jurisdikcijās: "Ja šāda mēroga gadījums neizraisīs tiesību reformu, tad es nezinu, kas to varētu izdarīt. Austrālijai pienācis laiks pārskatīt savu tiesību sistēmu," viņa izteicās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
