Kādi parazīti var apdraudēt kaķi?

Tādēļ censties pamanīt simptomus un tikai tad rīkoties noteikti nav labākā stratēģija. Tavu kaķi no iekšējiem parazītiem var pasargāt vienīgi regulāra attārpošana.

Prettārpu līdzekļus var iegādāties dažādās vietās, taču vislabāk lūgt piemērotāko ieteikt savam veterinārārstam, jo viņš vislabāk pazīst tavu kaķi un viņa vajadzības, kas izriet no vecuma, dzīves apstākļiem, veselības stāvokļa un citiem faktoriem.

Kaķēnus līdz sešu mēnešu vecumam ieteicams attārpot 2., 4., 6. un 8. dzīves nedēļā, bet pēc tam reizi mēnesī līdz pusgada vecuma sasniegšanai. Tālāk jāseko pieaugušu kaķu attārpošanas vadlīnijām, portālam "MansDraugs.lv" paskaidroja veterinārās klīnikas "Dzīvnieku veselības centrs" veterinārārste Maija Catlakša.

Pieaugušu kaķi, kurš tiek laists ārā, ieteicams attārpot divreiz gadā. Dzīvniekus, kuriem patīk medīt un visu interesanto pagaršot, pat trīs reizes gadā. Savukārt kaķi, kurš dzīvo tikai iekštelpās, var attārpot arī tikai reizi gadā, tomēr to noteikti ieteicams darīt, jo parazītus un to oliņas cilvēki viegli ienes mājoklī ar apaviem.

Svarīgi ievērot, ka pieaudzis dzīvnieks ikreiz jāattārpo divas reizes – vienreiz un pēc desmit dienām atkal. Tas ir nepieciešams, jo medikamenti nonāvē tikai tārpiņus, bet nespēj skādēt to oliņām. Pēc desmit dienām jaunā tārpu paaudze jau būs izšķīlusies, tādēļ nepieciešama atkārtota deva. Prettārpu zāļu iedošana tikai vienreiz ir biežākā saimnieku kļūda, kuras dēļ mīluli neizdodas efektīvi attārpot, skaidroja klīnikas "Kavet" veterinārārste Tatjana Zemerova.

Lentenis ir ļoti garš, plakans tārps, kas dzīvnieka zarnās var mitināties no inficēšanās brīža līdz pat dzīvnieka mūža izskaņai, laupot organismam vērtīgas barības vielas.

Kā inficējas? Visbiežāk kaķiem sastopams blusu lentenis, ko kaķi var iegūt, apēdot inficētas blusas, kad mazgājas. Lietojot pretblusu līdzekļus (siksniņa, skaustā aplicējami pilieni u.c.), var izvairīties arī no šiem parazītiem.

Pazīmes. Ja kaķis ir inficējies, tā izkārnījumos parādīsies gabaliņi ar tārpa oliņām. Tās izskatās pēc rīsiem un ir atrodamas arī ap kaķa anālo atveri un guļvietā.

Lentenis īpaši neietekmē kaķa pašsajūtu, ja vien nav spēcīga invāzija par ko liecina caureja.

Cērmes ir tievi, 7–18 centimetrus gari tārpi. Tās parazitē tievajā zarnā, barojas ar tās saturu un gļotādas epitēliju, reizēm nokļūst arī citos orgānos. Kāpuri gan migrē pa organismu, nokļūstot arī augšējos elpceļos, kā iespaidā kaķim var būt klepus.

Kā inficējas? Cērmju oliņas atrodas gan zemē, gan netīrā ūdenī, gan smiltīs, kas pielipušas pie taviem āra apaviem. Kaķi cērmes var dabūt, mazgājot savu kažociņu un ielaizot oliņas, dzerot netīru ūdeni vai notiesājot inficētu medījumu, proti, putnu vai peli.

Grūsnības beigu posmā kaķenes organismā aktivējas muskuļaudos iekapsulēti cērmju kāpuri, kas ar asins straumi nonāk piena dziedzeros un 14 dienu laikā pēc dzemdībām ar mātes pienu – kaķēnu organismā. Tādēļ kaķenes iesaka attārpot pirms pārošanas un pēc dzemdībām. Turklāt mazuļu zīdīšanas laikā kaķeni vēlams attārpot ik pēc divām nedēļām, lai pasargātu pēcnācējus no inficēšanās ar kādiem parazītiem, paskaidroja daktere Catlakša.

Pazīmes. Ja kaķim ir cērmes, bieži vien nav novērojamas nekādas īpašas pazīmes. Taču, ja kaķēnam vai kaķim ir tārpu invāzija smagā formā, apmatojums zaudē spīdumu, uzpūšas vēders un ir novērojama caureja vai vemšana.

Nereti ar cērmēm inficēti kaķi ir vāji, lai gan ēd daudz.

Dažkārt var sākties zarnu aizsprostojums vai pneimonija jeb plaušu karsonis.

Ar šiem sīkajiem tārpiņiem asinssūcējiem var invadēties jebkura vecuma kaķi. Tie piestiprinās pie četrkājainā drauga zarnu sieniņām un sūc asinis, tādējādi izraisot anēmiju (mazasinību) vai pat dzīvnieka nāvi.

Kā inficējas? Kaķi iegūst āķtārpus, staigājot pa inficētu augsni – tārpi iekļūst ādā vai kaķis tos vai oliņas norij, laizot ķepas.

Pazīmes. Inficēts kaķis izkāmē, tā kažoks zaudē spožumu. Kaķim var būt caureja ar asins piejaukumu.

Kā inficējas? Šos tārpus izplata noteikta moskītu suga, un tie parazitē sirdī un plaušās. Latvijā gan tie ir ļoti reti sastopami, jo trūkst starpsaimnieku.

Pazīmes. Inficētam kaķim var sākties vemšana un apetītes zudums, klepus un elpošanas problēmas, kaut gan simptomi var būt ļoti dažādi. Iespējami pēkšņas nāves gadījumi, jo pieauguši sirdstārpi, kā jau to atklāj nosaukums, dzīvo kaķa sirdī, un tie var nosprostot visus asinsvadus un aortu.

Tā ir viena no izplatītākajām parazītu slimībām gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Toksoplazmozi izraisa mikroorganismi, kas mitinās zarnās.

Kā inficējas? Kaķi inficējas, apēdot inficētu medījumu (putnu, peli) vai jēlu, līdz galam neapstrādātu gaļu. Nedod kaķim jēlu gaļu, lai izvairītos no inficēšanās iespējas!

Cilvēki var inficēties ar toksoplazmozi no inficētas augsnes vai kaķu pakaišiem, kā arī ēdot jēlu vai līdz galam nesagatavotu gaļu.

Pazīmes. Toksoplazmozi kaķiem ir grūti diagnosticēt, jo lielākajai daļai nav nekādu simptomu. Taču smagos gadījumos novērojamas elpošanas problēmas, svara zudums un augsta temperatūra (tad jādodas pie veterinārārsta).

Veseliem cilvēkiem toksoplazmoze parasti neizraisa nopietnas problēmas (daudzi pat nenojauš, ka ir inficējušies). Riska grupā ietilpst grūtnieces un cilvēki ar pazeminātu imunitāti, tāpēc viņiem jābūt īpaši uzmanīgiem. Toksoplazmpoze ir īpaši bīstama vēl nedzimušajam bērniņam.

Ieteikumi profilaksei

Raksta tapšanā izmantota Katrīnas Deividsones "Kaķumīļu rokasgrāmata" ("Jāņa Rozes apgāds").