Runājot par Krievijas agresijas Ukrainā apturēšanu, attīstītajām G7 un ES valstīm ir trīs acīmredzamas problēmas: atkarība no naftas, nevēlēšanās konfrontēt ar Ķīnu un dažu uzņēmumu vadītāju morālā nabadzība. Taču ir kāda dziļāka problēma, kuru lieliski apzinās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Ģeogrāfiski Krievija ir milzīga, taču salīdzinājumā ar Rietumiem tās ekonomika ir sīciņa – tās iekšzemes kopprodukts (IKP) ir tikai 2 triljoni ASV dolāru salīdzinājumā ar vairāk nekā 27 triljoniem Amerikas Savienotajās Valstīs un gandrīz 20 triljoniem Eiropas Savienībā. Piepulcinot Apvienoto Karalisti, Japānu, Kanādu un Austrāliju, Krievijas ekonomika, iespējams, ir mazāka nekā viena 30. daļa no to valstu ekonomikām, kuras deklarē spēcīgu atbalstu Ukrainai (2 triljoni pret 60 triljoniem ASV dolāru). Turklāt Krievija pēdējās desmitgadēs ir guvusi lielu labumu no tirdzniecības un investīciju saiknēm ar Eiropu un citām industriālajām demokrātijām.
Ņemot to vērā, kāpēc gan Rietumu ekonomiskās sankcijas nav spējušas apturēt Krievijas nelikumīgo agresiju? Ja ir kas darāms, tad kas tieši, lai padarītu tās efektīvākas?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
