Foto: Publicitātes foto
Šogad gribas svinēt svētkus kaut kā īpaši – gribas pucēties, rotāties un uzburt dzirkstošu svinību gaisotni. Taču kā to paveikt bez jūtami patukšota maciņa un jauniem mantu kalniem, kas pēc svētkiem noguls skapī vai papildinās labdarības veikalu plauktus jau janvāra pirmajās nedēļās? Latviešu dizaineres un mākslinieces piedāvā idejas, kā sagatavoties svētkiem koši un oriģināli bez liekiem tēriņiem un sirdsapziņas pārmetumiem par savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu.

Nojaukt robežas savā galvā

Kristīne Kalēja ir apģērbu dizainere un "upcycling" modes zīmola "Partapis" radītāja. Viņas darbnīcā lietotas vīriešu žaketes, bikses un krekli pārtop daudzfunkcionālos sieviešu apģērbos – svārkos, kleitās, vestēs. Šie apģērbi ir daudzpusīgi – gan valkājami uz abām pusēm, gan savstarpēji kombinējami, sasienami dažādos veidos, lai katru reizi izskatītos citādāk.

Kristīnei ir uztrenēta acs saskatīt ikviena apģērba slēpto potenciālu.

Visbiežāk īstās pērles jau atrodas mūsu pašu skapjos, vienkārši jāpaskatās uz savu garderobi mazliet no cita skatupunkta. Galvenais – atbrīvoties no vecajiem priekšstatiem, ko drīkst un ko nē. Kleitu var papildināt ar svārkiem vai biksēm, pievienot tērpam kādu neparastu aksesuāru vai spilgtāku detaļu. Uzvelkot svārciņus pa virsu kleitai, sanāk pavisam cita kleita. Tā mēs esošo padarām atkal par jaunu.
Kristīne Kalēja

Par lielisku "pērļu medību" vietu viņa sauc arī labdarības un lietoto preču veikalus. "Ja zini, ko gribi, tur var atrast foršus tērpus. Bieži vien gan tos nevar vilkt uzreiz, jāliek lietā fantāzija un nedaudz kaut kas jāpamaina." Kristīne ik pa laikam rīko apģērbu pārveidošanas meistarklases, uz kurām cilvēki nāk ar savu apģērba gabalu un kopā ar dizaineri izdomā, kā to veiksmīgāk pārveidot. "Nāk sievietes, kam ir pilns skapis, bet nav, ko vilkt. Pie mums cilvēki mācās citādāk skatīties uz apģērbu, ka drīkst visu – te nogriezt, tur piešūt. Tas vairāk ir par robežu nojaukšanu savā galvā, nevis mācīšanos šūt," atzīst dizainere.

Tiem, kuriem ir vēlme pašiem ķerties pie apģērbu pārveides, Kristīne iesaka sākt ar dabīgiem, stingriem materiāliem, bet sintētiskos audumus izmantot detaļām – kabatām, jostām, uzšuvēm. Cilvēkiem bez šūšanas iemaņām apģērba pārtaisīšanu (iešūšanu, saīsināšanu) labāk uzticēt meistariem apģērbu labošanas darbnīcās.

Prom no lētuma

Ja pasaulē pārstātu ražot jaunu apģērbu, ar jau saražoto pietiktu vēl četrām paaudzēm – tā saka otrreizējā dizaina zīmola "Zīle" izveidotāja Aiva Zīle. Arī viņa nodarbojas ar tērpu radīšanu, izmantojot lietotus apģērbus. Viņas rokās vīriešu krekli un džinsa bikses pārvēršas par kleitām, žaketēm un mēteļiem sievietēm. "Cilvēks ir radoša būtne. Dizaineriem gribas un padodas radīt jaunas lietas, tāpēc apģērbu ražošana nekad neapstāsies. Bet tiem valkāšanas paradumiem gan būtu jāmainās," ir pārliecināta dizainere.

Gatavojoties svētkiem, viņa aicina neliet ūdeni uz ātrās modes dzirnavām, bet radoši pieiet svētku tērpa sagādei. Viens no veidiem ir mainīšanās ar apģērbu draugu starpā. "Kādreiz to darījām pusaudžu gados, bet tagad redzu, ka arī pieaugušas sievietes rīko draudzeņu vakarus, kur mainās ar lietām, viena otrai aizdod kādu tērpu." Aivai arī patīk, ka apģērbi ceļo no vienas valkātājas pie citas ar platformas "Andele Mandele" un citu interneta vietņu starpniecību, tāpēc pirms svētkiem ir vērts ieskatīties arī to piedāvājumā.

Ja tomēr ir vēlme nopirkt kaut ko jaunu, Aiva neiesaka izmest naudu tērpiem-viendienīšiem, bet ieguldīt lietās, kas kalpos vairāk nekā vienu reizi.

Ja kleita būs spilgta un izaicinoša, uz kuru visi skatīsies, bieži to nevilksi. Tāpēc labāk izvēlamies kvalitatīvu, vienkāršu kleitu, ko var dažādi kombinēt ar aksesuāriem, apaviem, un katru reizi tā izskatīsies savādāk.
Aiva Zīle
Arī savus tērpus Aiva veido ar domu par ilgtspēju. "Man ļoti patīk izmantot iepriekšējo dizaineru atstātās foršās lietas – nošuves, rāvējslēdzējus. Vīriešu krekliem ir fantastiski audumi, detaļas. Paši vīrieši dažreiz nenovērtē, cik forši ir viņu krekli!" Vienas kleitas radīšanai vajadzīgi divi līdz četri krekli, bet mēteļiem tiek izmantoti vairāki pāri džinsa bikšu. "Jā, manas kleitas nav lētas, tās nemaksā 5 eiro, bet tas apģērbs kalpos ilgi. Apģērbam nav jābūt lētam – mēs taču redzam, pie kā novedusi lētā mode," saka Aiva, kura savu nodarbošanos sauc drīzāk par misiju, ne biznesu.

Rotāties ar to, kas pie rokas

Brigita Stroda ir Austrālijā uzaugusi latviešu māksliniece, kura pazīstama kā kroņu meistare – viņas darinātās neparastās galvasrotas greznojušas ne vienas vien vietējās slavenības, tostarp grupas "Tautumeitas" mūziķu, galvas. Brigitai piemīt talants radīt uzmanību piesaistošus un oriģinālus darbus, izmantojot to, kas pa rokai. Viņas radīto kroņu kolekcijā ir gan no vecām mikroshēmām un vadiem uzmargots kronis, gan galvas rota no korsešu stīpiņām, kā arī latviešu tradicionālo vainagu iedvesmoti mākslas darbi ar pērlītēm, podziņām un lentītēm.

Mākslinieci īpaši interesē senās latviešu rotāšanās tradīcijas. Domājot par mājas izrotāšanu uz svētkiem, Brigita aicina iedvesmu smelties no mūsu senču prasmēm likt lietā to, kas saimniecībā un dabā pieejams. Senāk izplatīts rotājumu veids bija bantītēs vai pušķīšos kopā sasietas vairākas krāsainu audumu strēmelītes vai lentīšu gabaliņi. Šādus pušķīšus Brigita bieži izmanto ne tikai pašas veidotajos kroņos, bet arī kā eglītes rotājumus. "Sanāk tautiski, krāsaini, forši un viegli, turklāt neko nemaksā!"

Gaidot Ziemassvētkus, Brigita aicina īpaši padomāt par gaismas aspektu.

Visas senās [ziemas saulgriežu] tradīcijas ir par gaismas atgriešanos. Šajā periodā mūsu senči nodarbojās ar buršanu un visādiem rituāliem, lai aicinātu gaismu atpakaļ.
Brigita Stroda
Viņasprāt, šos principus ir vērts pielāgot mūsdienu realitātei un estētikai. "Mums katram jākļūst par gaismas nesēju! Ja mūsu iekšējā gaisma vēl nemirdz tik spoži, rotājamies ar elektriskajām spuldzītēm!" saka Brigita.

Savos krājumos māksliniece atrod nelielu ar bateriju darbināmu spuldzīšu virteni un veikli iepin to vienā no darbnīcā atrodamajiem daudzajiem kroņiem. Tām dāmām, kuras vēl nejūtas tik pašpārliecinātas, lai svētkus sagaidītu ar kroni galvā, Brigita iesaka lampiņu virteni izmantot kā krelles. Tāds tērps svētku ballītē noteikti izpelnīsies apkārtējo uzmanību, un neviens pat nepamanīs, ja būsi uzvilkusi to pašu kleitu, ko pagājušajā gadā. Viņai gan šķiet, ka svētki ir īstais laiks iznācienam ar kroni, jo tas sievietei ļauj sajust savu pašvērtību. "Te nav runa tikai par kroni kā aksesuāru vai par to, ka nu tagad jābūt karalienei. Mana misija ir celt sievietēs cieņu pret sevi, un kronis ir tikai ārējais simbols."

Brigitas dzīvē kroņi ir ne tikai galvas rotas. Viņas mājoklī arī lustru rotā iespaidīgs vainags – vēl palicis kā atbalss no 18. novembra svinībām. Koku zari, krāsainas lentītes, pērlītes un podziņas, efeju vijumi ir viss, kas nepieciešams, lai radītu tādu svētku dekoru – to var karināt gan pie griestiem, gan izmantot kā svinību galda rotu. Brigitai patīk arī tradicionālie latviešu puzuri, taču tiem nav obligāti jābūt taisītiem no niedrēm – noderēs arī dzērienu salmiņi, bet puzura izrotāšanai var izmantot jau pieminētos lentīšu vai sausas zāles pušķīšus, putnu spalvas un citus dabas materiālus.

No patērētāja par radītāju

Visas trīs mākslinieces tic, ka laikmets un situācija pasaulē mums liek mainīt savu domāšanu un kļūt no patērētāja, kurš visu nopērk gatavu, par radītāju. Šis ir dažādības laiks, kad modē ir teju viss, tāpēc ikvienam, kurš ir gatavs spert soli individualitātes virzienā, ir visas iespējas izpaust savu radošo potenciālu.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!